Letras
Vai tiešām manas eksistences augstākais punkts
Ir treniņtērpa dzīve, čipsi un saldējums
Visi klauni no maniem jokiem raud
Un ar katru dienu šķiet, ka tālāk aizbraucis jumts
Tik mulsinoši negodīgs ir jaunības kults
Bet nezināt, ko dari – tik un tā noziegums
Laiks iet... trīs, divi, viens
Un nepalīdz ne retinols, ne kremanta bruts
Oh, kaut kā tā
Es peldu pa dzīvi, pat ja nesanāk
(pat ja nesanāk)
Oh, kaut kā tā
Es iestāstu sev, ka viss ir kārtībā
Uz kuru pusi tēmēt un uz kuru lai šauj
Atbilžu man nav, bet jautājumu tik daudz
Un es skrienu ar galvu iekšā sienā
Jo problēmas un es ir tā kā ūdens un raugs
Ir vienmēr kādam viedoklis par to, kā man būt
Un pārmetumu jūra, nē, tā neizžūst
Ārā saule vai sniegs, nekas cits neatliek
Rīt būs jauna diena, jauna iespēja kļūdīties
Oh, kaut kā tā
Es peldu pa dzīvi, pat ja nesanāk
(pat ja nesanāk)
Oh, kaut kā tā
Es iestāstu sev, ka viss ir kārtībā
Bet vai es vispār drīkstu tā
Princese uz zirņa istabā
Par netaisnību čīkstēt
Muļķīgas domas rīmēt
Nesaprotu it neko
Par ūdeņiem, kas citus apskalo
Un manas patiesības
Varbūt ir sagrozītas
Oh, kaut kā tā
Es peldu pa dzīvi, pat ja nesanāk
(pat ja nesanāk)
Oh, kaut kā tā
Es iestāstu sev, ka viss ir kārtībā
Un es zaudēju, bet spēlēju vēl
Un es zaudēju, bet mēģinu vēl
Un es zaudēju, bet spēlēju vēl, mēģinu vēl, dzīvoju vēl
Un es zaudēju, bet spēlēju vēl
Un es zaudēju, bet mēģinu vēl
Un es zaudēju, bet spēlēju vēl, mēģinu vēl, dzīvoju vēl