Saule Un Mēness

Noiet Saule vakarā,

Kokiem galus pušķodam':

Noiet Saule vakarā,

Kokiem galus pušķodam':

Liepai lika zelta kroni,

Ozolam sudrabiņ',

Mazajami kārkliņami

Uzmauc zelta gredzentiņ'.

Saule rāja Mēnestiņu,

Kam tas gaiši nespīdēj'?

Saule rāja Mēnestiņu,

Kam tas gaiši nespīdēj'?

Ai, Saulīte, Spodraliņa,

Tev dieniņa, man naksniņ'.

Naktī teku vizēdams,

Ar zvaigžņotu mētelīt'.

Mēnestiņis atvaicāja:

Kur, Saulīte, nakti gul'?

Mēnestiņis atvaicāja:

Kur, Saulīte, nakti gul'?

Nakti audu zelta jostas,

Mēnesī vērdamās,

Dieva dēli klāt sēdēja

Ar sudraba lukturiem.

Saule, Saule, Mēnestiņ,

Kā Jūs skaisti mijaties.

Saule, Saule, Mēnestiņ,

Kā Jūs skaisti mijaties.

Dienu spoža Saule spīd,

Zelta rasu sijādam'.

Nakti gaišs Mēnestiņš,

Zvaigžņu deķi sargādams.

Saule, Saule, Mēnestiņ,

Kā Jūs skaisti mijaties.

Saule, Saule, Mēnestiņ,

Kā Jūs skaisti mijaties.

Dienu spoža Saule spīd,

Zelta rasu sijādam'.

Nakti gaišs Mēnestiņš,

Zvaigžņu deķi sargādams.

Dienu spoža Saule spīd,

Zelta rasu sijādam'.

Nakti gaišs Mēnestiņš,

Zvaigžņu deķi sargādams.

Dienu spoža Saule spīd,

Zelta rasu sijādam'.

Nakti gaišs Mēnestiņš,

Zvaigžņu deķi sargādams.