Balts un kluss sniegā vārds
Ne vējš, ne sals, bet brīnums tāds
Vai Skaistāk par puķes pieskārienu?
Viņa sirdī ar eņģeļa skatienu
Un rītā, kad atmiņas mostās
Viņa vēl joprojām acīs mirdz
Jo šīs eņģeļa meitenes sirds
Mani vienmēr vada mūžīgi līdz
Bet ledus puķes no rīta stiklā
No zemes līdz debesīm zilām
Braucu pa Šo zemi domas tev tuvāk
Neviens nezina, bet mana sirds ir mājā
Un rītā, kad atmiņas mostās
Viņa vēl joprojām acīs mirdz
Jo šīs eņģeļa meitenes sirds
Mani vienmēr vada mūžīgi līdz
Viņa ienāk manā sirdī tā
Kā saule silda zemi martā
Tā maigām rokām skar
Dvēselē ielej skaistumu man
Un rītā, kad atmiņas mostās
Viņa vēl joprojām acīs mirdz
Jo šīs eņģeļa meitenes sirds
Mani vienmēr vada mūžīgi līdz
Baltie spārni klusi tā
Un acis skaistumā
Viņa uz mani skatās
Es ticu, ka brīnumi apkārt laistās
Un rītā, kad atmiņas mostās
Viņa vēl joprojām acīs mirdz
Jo šīs eņģeļa meitenes sirds
Mani vienmēr vada mūžīgi līdz
Tā eņģelis smaida šodien
Un man skumjas aiziet
Klusas domas man lūdz
Tā Viņas spārnos mīlestību jūt
Un rītā, kad atmiņas mostās
Viņa vēl joprojām acīs mirdz
Jo šīs eņģeļa meitenes sirds
Mani vienmēr vada mūžīgi līdz