Текст пісні
No rokām izkrīt kafijas trauks
Un man ir jāraud, ka ārā auksts
Un zaļās vardes vispār izmirs drīz
Un lietus meži – vai lemts tos ieraudzīt
Un zemestrīces Japānā
Un manā terapijas kabinetā
Un izsmērējas tuša dārgākā
Man atkal jāraud – nu jau dubultā
Es gribētu izglābt pasauli
Bet nevaru savākt pat sevi
Un tu smaidi un saki man
Ar tevi nav garlaicīgi nekad
Un nopūties arīdzan
Nu, tiešām nav garlaicīgi man
Viss apkārt atkal absurds pārpratums
Nav labo matu diena – tas stāv starp mums
Un nokavēts zaļais luksafors
Es zinu, visu dienu būs bēdīgs fons
Tu neanalizē
Tu neanalizē
Kā dabas pārādību
Ņem azotē
Es gribēju teikt – jā, izsprūk ass – nē
Vai tiešām manas domas vēl jāzīlē
Un tu smaidi un saki man
Ar tevi nav garlaicīgi nekad
Es gribētu izglābt pasauli
Bet nevaru savākt pat sevi
Un tu smaidi un saki man
Ar tevi nav garlaicīgi nekad
Un nopūties arīdzan
Nu, tiešām nav garlaicīgi man
Un tu smaidi un saki man
Ar tevi nav garlaicīgi nekad
Un nopūties arīdzan
Nu, tiešām nav garlaicīgi man
Ar tevi nav garlaicīgi nekad
Nu, tiešām nav garlaicīgi man
Un tu smaidi un saki man
Ar tevi nav garlaicīgi nekad
Un nopūties arīdzan
Nu, tiešām nav garlaicīgi man